Sekoju draugiem.lv lapai Neesi vienaldzīgs esi atbildīgs. Izlasīju tur publicēto arhitektu biroja, Kubs pārstāvja Advokāta Jāņa Junkera iesniegumu tiesai. es to tulkotu īsajā versija tā: prasība vispārīga, nekonkrēta, vaina nepierādīta un argumenti nepārliecinoši. (tas nav mans viedoklis, bet gan teksta saturs), tātad jāmeklē pretargumenti un likumu panti.
Lai gan neesmu jurists,manuprāt, vismaz daļa no atbildētājiem nav izpildījusi pat
Nav, to vienkārši nav! Un es nerunāju par ēkas fiziskās sagrūšanas iemesliem, tie visiem jau ir skaidri, atliek tikai precizēt detaļas un noskaidrot iespējamos šo sagrūšanu veicinājušos faktorus!
Sekojot notikumiem pēc šīs traģēdijas un saskaroties ikdienā ar ievērojamo "papīru" darbu, nākas secināt, galvenais uz ko tiek koncentrēta uzmanība ir izsakāms ar Mirtas tantes vārdiem no J. Streiča filmas "Limuzīns Jāņu nakts krāsā":
"Bet vai viņiem papīri ir, tagad jau galvenais papīri!"
Lasot komentārus savam iepriekšējam rakstam un klausoties masu informācijas līdzekļos secināju, ka ir daļa sabiedrības, kura uzskata ārvalstu speciālistu piesaistīšanu par vietējo nonievāšanu.
Mums ir pietiekoši daudz kompetentu speciālistu, kuri spēj veikt profesionālas ekspertīzes.
Problēma ir cita.
Jāņa Streiča filmā "Kapteiņa Enriko pulkstenis" , izskanēja tāds teiciens, kas nu jau ir iegājis tautā kā paruna: "Re, re, cik tā Rīga ir riebīgi maza!".
Kriminālkodeksā noteikts, ka katram ir tiesības neliecināt pret savu ģimenes locekli.
Gluži par ģimeni mēs protams nevaram nosaukt visus nozares pārstāvjus. Tomēr jāatzīst ka visi viens otru tiešākā vai ne tik tiešā veidā tomēr pazīst. Tāpēc, lai kā arī censtos, būt absolūti neatkarīgam šajā situācijā ir praktiski neiespējami.
Domāju, ka neviens no iesaistītajiem nav vēlējies šādu iznākumu.
Tādēļ, ja vēlamies maksimāli objektīvu cēloņu noskaidrošanu ir nepieciešams piesaistīt ārvalstu ekspertus, lai izdarītu pareizākos secinājumus.
Portālā TVNET ir ziņa, ka par šo ir izteicies arī Lielbritānijas Tirdzniecības kameras Latvijā (LTKL) priekšsēdētājs Kamerons Grīvzs
Portāls Delfi: Palīdzību piedāvā daudas valstis
Pirmkār vēlos izteikt visdziļāko līdzjūtību šajā traģēdijā cietušajiem, bojā gājušo cilvēku tuviniekiem, un šajā nelaimē iesaistītajiem cilvēkiem.
Kāpēc sabruka Maxima lielveikala jumts? Jautājums uz kuru tiks un jau tiek meklēta atbilde.
Pētot fotogrāfijas portālā www.tvnet.lv, mans, kā sertificēta būvnieka viedoklis ir šāds.
No konstruktīvā viedokļa raugoties.
Jumts balstījās uz kolonnām uz kurām nostiprinātas metāla kopnes, (vienkāršākā valodā to varētu devēt arī par siju) kuras savukārt nosegtas ar pārseguma dobumotajiem paneļiem.
Cik var spriest pēc šis fotogrāfijas, kolonnas savu darbu ir izpildījušas jo nav redzamas to deformācijas. Savukārt kopnes ir sadalījušās tieši uz pusēm.
Šajā fotogrāfijā redzams ka kopnes, pareizāk sakot, to puses pašas par sevi nav deformējušās, bet ir itkā burtiski pārlūzušas uz pusēm kā pārgrieztas. Attēla labajā apakšējā stūrī var redzēt kopni kura atrodas savā iebūves vietā. Ar bultiņu un aplīti norādīta kopņu savienošanas vieta.
Ar sarkanajām vertikālajām līnijām izcelta kolonna, bet horizontālajām un slīpajām kopne.
Zilās uz leju vērstās bultiņas rāda slodzi ko rada paneļi un visa masa kas atrodas virs tiem.
Rozā bultiņas norāda uz slodzēm kādas ir jāuzņem kopnei savienojuma punktos.
Augšējā daļā kopne tiek spiesta kopā, bet apakšējā tās daļā tā tiek stiepta.
Ar dzelteno bultiņu norādīta kritiskākā kopnes vieta.
Vēl viena fotogrāfija, pēc kuras var spriest kāda bija jumta nesošā konstrukcija.
Lūk redzama kopnes puse un tās savienošanas princips. Lai gan fotogrāfijā redzama tikai augšējā savienojuma vieta, bet visdrīzāk ka apakšējās savienojuma vietas mezgls ir līdzīgs un šķiet ka tās ir skrūves.
Iespējams tā pati kopnes puse pirms izcelšanas no gruvešiem.
Fotogrāfiju avots: portāls TVNET.
Pēc šajās fotogrāfijās redzamās informācijas, es teiktu ka nav izturējis kopnes apakšējais savienojums.
Diemžēl šo savienojumu fotogrāfijās neatradu, tāpēc nezinu vai ir deformējies metāls kopnes apakšējā savienojuma vietā un nevaru neko apgalvot, bet domāju ka tās ir skrūves kuras nav izturējušas slodzes.
Ja man būtu jānosaka šīs traģēdijas iemesli es sāktu ar kopņu savienojuma mezga un to savienojošo skrūvju izpēti.
1. Vai projektā šim mezglam paredzētās skrūves tiešām bija ar pietiekamu noturību?
2. Kādas skrūves tika pielietotas šī mezgla izbūvei?
3. Vai būvniecības darbu veikšanai uz jumta izmantoto būvmateriālu radītās slodzes pārsniedza projektā paredzētās maksimālās slodzes?
4. Vai projektā tika ievērtētas šīs būvdarbu veikšanas slodzes?
Vēl viens jautājums ir par šī projekta sadalījumu kārtās. Ministru kabineta noteikumos Nr.112Vispārīgie būvnoteikumi 4. punkā minēts Būves kārta - būvprojektā noteikta būves daļa, ko var pieņemt ekspluatācijā neatkarīgi no citām būves daļām.
Manuprāt šāds kārtu sadalījums kā šajā objektā, pēc būtības ir pretrunā ar būvnoteikumiem.
Jautājums šādu būves kārtu apstiprinātājiem: Cik neatkarīga var būt būvniecības kārta ēkā uz kuras vēlāk plānots veikt tik vērienīgus būvdarbus?
Protams ka juristi visdrīzāk teiks ka pēc burta viss ir likumīgi.
Ja tā, tad šis punkts ir noteikti jāmaina tā, lai nākamās būvniecības kārtas būvdarbi nekādā veidā nevarētu radīt kādu apdraudējumu iepriekšējās, ekspluatācijā nodotās, kārtas lietotājiem.
Iemesli kāpēc objekts tika sadalīts šādās kārtās katram ir skaidri.
Divu gadu laikā telpu nomnieki ir samaksājuši lielu daļu līdzekļu kurus plānots izlietot būvprojekta tālākajā realizācijā. Alkatība!
Kopš padomju laikiem esam pieraduši jebkādā iespējamā veidā pretoties noteikumu, likumu un dažādām valsts varas prasībām. Laiks pamosties un apjaust ka mūsu vara ir mūsu rokās. Kā jau tas ir rakstīts satversmē.
Ja drošības sistēma ziņo ka jāpamet ēka, tad tā arī jādara. Nevajag izlikties esam gudrākiem par citiem.
Noteikti jāmaina un jāpastiprina arī noteikumi un instrukcijas kas attiecas uz atbildīgo personu rīcību šādās situācijās.
Par visu šo domājot pārņem dusmas. Ar kuru vietu cilvēki domā darot savu darbu? Vai tiešām tikai un vienīgi par savu pašlabumu? Šausmina arī lielais bojā gājušo glābēju skaits! Saprotams ka vīri centās darīt visu to labāko, bet ko darīt viņu ģimenēm. Šādā gadījumā pa priekšu būtu jāiet būvniekam vai vismaz cilvēkam kurš orientējas būvkonstrukcijās un spēj novērtēt radušās situācijas nopietnību un bīstamību. Saprotu, ka līdz šim liktenis mūs ir pasargājis no šāda mēroga traģēdijām, un mūsu pieredze ir pielīdzināma nullei, bet jautājums, ko dara atbildīgo dienestu pārstāvji pieredzes apmaiņas braucienos uz citām valstīm?
Ja matemātiski mēginām salīdzināt šīs traģēdijas apmērus proporcionāli iedzīvotāju skaitam ar citām valstīm tad, ASV tie būtu vairāk kā 8000 ..........
Šo aprēķinu veicu tikai ar mērķi pievērst uzmanību šī notikuma nozīmīgumam.
Tā ēka ar visu dzīvojamo māju ir jānojauc neskatoties uz ieguldīto līdzekļu apjomu un jāierīko piemiņas vieta bojā gājušajiem.
Ja ASV 11.09. notikumi motivē amerikāņus cīņai ar terorismu. Tad lai šī traģēdija motivē latvijiešus cīņai ar nolaidību, bezatbildību, savtīgumu un korupciju.
Nekādā gadījumā nedrīkst pieļaut ka šo traģēdiju noraksta uz kaut kādiem force majeure apstākļiem! Lasīju versiju par zemes anomālijām tieši šajā Zolitūdes rajonā un ka satiksmes radītās vibrācijas esot rezonējušas ar ēkas vibrācijām. Manuprāt tas neiztur nekādu kritiku, pulksten 18:00 Priedaines un Jūrkalnes ielas krustojums ir vairāk sastrēgums nekā satiksmes kustība. Kāpēc tad nav sabrukušas padomju laikā celtās daudzstāvu kārbas, kuras atrodas tikai pārdesmit metru attālumā no notikumu vietas? Tātad mēs nevis progresējam, bet gluži otrādi regresējam savā attīstībā un zināšanās?! Muļķības! Nepieļausim ka mūs muļķo! Nevajag asiņu, atriebības un grēkāžu, bet objektīvu lietas apstākļu un tās cēloņu noskaidrošanu, kas novedis pie šīs traģēdijas, lai novērstu trūkumus un nepilnības sistēmā kas pieļāva šo traģēdiju. Pie mums pasūtītājus visbiežāk visvairāk interesē interjers un eksterjers, bet būtiskās lietas bieži vien tiek palaistas garām. Kāda tagad nozīme šī traģiski sagruvušā ēku kompleksa izskatam?
Video no You Tube ko izdevies uzņemt BBC. Versija par kopņu sagrūšanu tikai nostiprinās.
Ir pagājis gandrīz gads kopš nosiltināju savus bēniņus. Ir dzirdēts ka siltināšanai neesot jēgas. Tagad varu par to spriest ar savu personīgo pieredzi, kvalitatīvai siltināšanai tiešām ir jēga. Man ir vietējā gāzes apkure, Junkers katls gan ūdens uzsildīšanai gan apkurei.
Lai varētu labāk ilustrēt augstāk teikto, pāriesim pie skaitļiem.
Gāzes kopējais patēriņš gadā un vidējā gaisa temperatūra apkures mēnešos:
2008 gads 900 kub.m., 2.97 C
2009 gads 950 kub.m., 0.77 C
2010 gads 900 kub.m., -1.78 C
2011 gads 1050 kub.m, 1.38 C pieauga patēriņš jo netika apsildīts dzīvoklis stāvu zemāk. (neapdzīvots, pat ūdens stāvvads kas nāk no tā dzīvokļa aizsala)
2012 gads 850 kub.m 0.96 C tas pats dzīvoklis tiek minimāli sildīts pēdējos mēnešus (tiek remontēts)
Vidējās gaisa temperatūras noteikšanai izmantoti dati no LVĢMC logo
Ūdens patēriņš pa šiem gadiem bijis caurmērā līdzīgs.
Ņemot vērā augstāk izklāstīto informāciju, kā arī to ka nosiltināti bēniņi tika tikai februārī, varu diezgan droši teikt ka ietaupījums ir aptuveni 20 %.
Manā gadījumā tie ir 200 kub. m. kas pie šodienas gāzes cenām 100 % nosedza bēniņu siltināšanā izmantoto materiālu izmaksas.
2013 gada beigās dati noteikti būs vēl precīzāki.
Pirmajos piecos šī gada mēnešos, no kuriem četri bija sals, gāzes patēriņš = 350 kub. m.
Papildinājums:
2013 gads 650 kub.m. 1.38 C
Flīzēšanas darbi jaunā projekta dzīvoklī Mārupē. Flīzētas tika grīdas virtuves zonā un gaitenī, kā arī vannas istabā gan grīdas gan sienas.
Pirms sildkabeļa ieklāšanas grīda ir guntēta un apstrādāta ar knauf hidroizolāciju.
Lai arī šajā brīdī šķiet ka atcerēsies kur atrodas sildkabelis, pēc flīžu uzklāšanas šī pārliecība jau būs stripri vien sašūpojusies, tāpēc jānofotogrāfē tā atrašanās vieta pieliekot mērlentu. Jo īpaši vietās kur paredzēts uzstādīt podu un būs jāurbj grīdā caurumi.
Pirmās flīzes gaiteņa un virtuves zonās.
Šeit jau pēdejās flīzes.
Vannas istabas sienas procesā.
Tā ka flīzes ir ļoti liela izmēra 900x300mm un 11mm biezas tad, lai ekonomētu laiku, dekoru no mozaīkflīzēm vispirms uzlīmēju uz 6 mm bieza rigipša.
Šeit vannas istaba gandrīz pilnībā pabeigta.
Starp citu, sienas flīžu apakšējā rinda nav piegriezta pēc augstuma, bet gan ir vesela. Tie kas ir flīzējuši sapratīs ko tas nozīmē, bet tiem kas nezin paskaidroju: tas nozīmē, ka grīda jānoflīzē gandrīz perfekti, jo novirze no horizontāles būs redzama pēc grīdas un sienas flīžu savienojuma šuves biezuma.
Flīžu ieklāšanas kvalitātes tests :)
Šis ir viens no tiem darbiem, par kuriem pašam ir īpašs prieks. Šo terasi būvēju sākot ar betonēšanu un beidzot ar grīdas flīzēšanu.
Veikto darbu secība:
1. Vecās grīdas demontāža un grunts izņemšana līdz -20 cm no jaunās grīdas līmeņa,
2. Grīdas pamatojums no blietētām šķembām 10 cm,
3. Grīdas armēšana AIII 8mm 200x200 un betonēšana 10cm jaucot betonu uz vietas,
4. Mājas dzegas apdares un tekņu demontāža, pievienošanās pie esošajām spārēm,
5. Nesošās konstrukcijas izbūve- stabi un sija 100x100; spāres 50x150; latojums 40x60,
6. Jumta dzegas apdares un tekņu atjaunošana,
6. Jumta seguma (onduline PVC caurspīdīgās viļņotās plāksnes 94/38) ieklāšana.
7. Grīdas flīzēšana.
Kopējais darba veikšanas laiks 6 nedēļas ievērojot tehnoloģiju.
šīs fotogrāfijas uzņemtas dienā pirms jumta seguma uzklāšanas, jumta segums no
Pāgājušajā gadā vienā objektā demontējām koka dēļu grīdu, jo bija jāizbūvē jauna apsildāma klona grīda. Kad norāvām nost veco linoleju atklājās ka dēļi lielākajā daļā ir visai labi saglabājušies. Tā kā esmu pēc dabas taupīgs cilvēks, nodomāju ka dikti žēl laist postā tādu materiālu un nolēmu uzbūvēt sev skaistu šķūnīti. Dēļi bija standarta izmēros 38 mm biezi un 100 mm plati. Ņemot vērā ka šķūnīti paredzēju novietot savas mājas pagalmā kura atrodas pārdaugavā, tad izdomāju to taisīt kā ģuļbūves imitāciju. Bija viena problēma, lai arī šķūnītis ir tikai 2.4x 3,2m tā tik un tā skaitītos būve, tad lai tā nebūtu, netaisīju nekādus pamatus bet taisīju to kā pārvietojamu. Uzliku pa stūriem 100 mm biezos fibo blokus, kas palika pāri vienā citā objektā un lai koks neuzsūktu zemes mitrumu, starp fibo un koka nesošo karkasu ieliku bitumena jumta seguma materiālu kā hidroizolāciju. Lai izveidotu šķunīša pamatkarkasu izmantoju tās pašas grīdas lāgas, kuras tur bija visai pamatīgas (70x250mm) un jau apstrādātas ar bitumenu. Karkasu izveidoju no taisnstūra rāmja liekot lāgas uz mazākās malas un pa vidu arī tās pašas lāgas ar soli par dažiem milimetriem lielāku par 50 cm starp tām, kuru aizpildīju ar grīdas putupolistirolu 5 cm kuru papildus nopūtu ar montāžas putām pa katras loksnes perimetu. Kāds no jums varētu teikt, ka putas ar laiku sairs un putupolistirols izkritīs ārā. Nekā tamlīdzīga, informēju, putas sadalās no saules gaismā esošajiem ultraviolētajiem stariem, kuri ir tikai tiešā saules gaismā. Šādi pat reaģē arī putupolistirols, tādēļ siltinot fasādi nedrīkst putupolistirolu atstāt neapstrādātu uz ilgāku laiku. Ja nepietiek līdzekļu siltināšanas darbus pabeigt pilnībā, tad minimums jāapstrādā putupolistirols ar līmi. Ir nācies demontēt logus un durvis ko uzstādot arī izmantotas putas, un nosegtām tām tiešām nekas nemainās, tik pat nestspējīgas kā nesen iestrādātas. Sienu konstrukcija tāda pati kā guļbūvēm tikai baļķu vietā spundētie grīdas dēļi. kurus papildus savā starpā savilku ar skrūvēm pa stūriem no iekšpuses ieliekot brusiņas 5x5cm. Par naudu nācās iegādāties vien jumta materiālus, 12mm biezu OSB, skārdu jumta perimetra apdarei un bitumena šindeli. Eņģes un "Kurzemes atslēgas" sieviešu vārdā nosauktu (nosaukumu diemžēl vairs neatceros) ražoto garāžas atslēgu. Kopumā ap 120 ls Lūdzu ievērtējiet, kā man ir sanācis!
