Lielākā daļa no ēkas siltuma zudumiem rodas siltumam šķērsojot norobežojošās konstrukcijas, prioritārā secībā - griesti sienas un grīda. Pēc fizikas pamatiem visi zinām ka siltais gaiss ir vieglāks par auksto un tas tiecas uz augšu. Strādājot Norvēģijā arī redzēju ka griestu siltinājums vienmēr ir vismaz 300 mm bet vietām arī 400 mm. Latvijā, bieži vien sienas ar visu siltinājumu ir 600 mm bet jumtu vai bēniņu siltinājums tikai 200 mm. Kāds varbūt teiks ka Norvēģijā ir zemākas gaisa temperatūras, kā Latvijā Bet patiesībā tā nemaz nav. Pie kam, jāatzīmē, ka Norvēģijā ir gan nafta gan gāze, kā arī liels no atjaunojamiem dabas resursiem iegūtās elektroenerģijas īpatsvars. Respektīvi, viņi taupa to kas viņiem ir pārpārēm, bet mēs tērējam uz nebēdu to kā mums nav. Neloģiski vai ne?!
Tātad, runājot par ēkas siltumu ekonomēšanu vai esošu ēku siltināšanu, jāpievērš uzmanība norobežojošo konstrukciju siltumizolācijas īpašībām, jau pieminētajā prioritārajā secībā: griesti sienas un grīda. Pirmkārt to vajadzētu noteikt arī likumā. Šo saistību esmu pārbaudījis arī, tā sakot, uz savas ādas, nosiltinot bēniņus.
Ja gatavojaties siltināt, māju, neatkarīgi no tā vai to grasāties darīt paši vai nolīgt celtniekus, noteikti ir vērts saprast izpētīt ko īsti Jūs pērkat, līdzīgi kā pērkot auto vai mobilo tālruni tiek izpētīti to svarīgākie raksturlielumi, pie kam padomu mēdzat lūgt uzticamam profesionālam auto meistaram, tieši tāpēc ir svarīgi nepažēlot nedaudz naudas un šim procesam piesaistīt trešo personu profesionāli.
Ja nu tomēr vēlaties tikt galā pašu spēkiem, noteikti noderēs ieskatīties kādā no turpmāk minētām vietnēm:
http://www.paroc.lv/risinajumi-izstradajumi/risinajumi/jumti
Par fasāžu siltināšanu, ļoti labs materiāls ir no Sakret:
Liela daļa no ēkas siltuma tiek zaudēta arī caur logiem, tāpēc tiem arī ir ļoti liela nozīme. Svarīgākais logu īpašību raksturlielums, nerunājot par vizuālo izskatu, ir to siltumpretestības spēja. Tas ir jo īpaši svarīgi, ja logi ir lieli. Logu izbūvē ir trīs svarīgākās sastāvdaļas, Logu stikla paketes, logu rāmji un iebūves mezgls - loga savienojums ar sienu.
Pirmais rādītājs ir siltuma caurlaidības koeficients kas pēc LBN ir 1,8 normatīvais un 2,3 maksimālais.
Uz šodienu daudz maz pieņemams ir 1,0 un zemāk W/m2
Stikla paketes ir lielākā loga daļa un tās var būt vienkameru - divi stikli vai divkameru - trīs stikli. Siltumizolācijas spējas stikla paketēm nosaka stikls un kameras pildījums, Gaiss, Argons vai Kriptons.
Tāpat liela nozīme ir pielietotajam stiklam, vai tas ir parasts stikls vai selektīvais. Stikliem vēl mēdz būt arī dažādi pārklājumi atkarībā no nepieciešamības, kuru nosaka gan klimats gan debess puses.
.......
Tātad, runājot par ēkas siltumu ekonomēšanu vai esošu ēku siltināšanu, jāpievērš uzmanība norobežojošo konstrukciju siltumizolācijas īpašībām, jau pieminētajā prioritārajā secībā: griesti sienas un grīda. Pirmkārt to vajadzētu noteikt arī likumā. Šo saistību esmu pārbaudījis arī, tā sakot, uz savas ādas, nosiltinot bēniņus.
Ja gatavojaties siltināt, māju, neatkarīgi no tā vai to grasāties darīt paši vai nolīgt celtniekus, noteikti ir vērts saprast izpētīt ko īsti Jūs pērkat, līdzīgi kā pērkot auto vai mobilo tālruni tiek izpētīti to svarīgākie raksturlielumi, pie kam padomu mēdzat lūgt uzticamam profesionālam auto meistaram, tieši tāpēc ir svarīgi nepažēlot nedaudz naudas un šim procesam piesaistīt trešo personu profesionāli.
Ja nu tomēr vēlaties tikt galā pašu spēkiem, noteikti noderēs ieskatīties kādā no turpmāk minētām vietnēm:
http://www.paroc.lv/risinajumi-izstradajumi/risinajumi/jumti
Par fasāžu siltināšanu, ļoti labs materiāls ir no Sakret:
Liela daļa no ēkas siltuma tiek zaudēta arī caur logiem, tāpēc tiem arī ir ļoti liela nozīme. Svarīgākais logu īpašību raksturlielums, nerunājot par vizuālo izskatu, ir to siltumpretestības spēja. Tas ir jo īpaši svarīgi, ja logi ir lieli. Logu izbūvē ir trīs svarīgākās sastāvdaļas, Logu stikla paketes, logu rāmji un iebūves mezgls - loga savienojums ar sienu.
Pirmais rādītājs ir siltuma caurlaidības koeficients kas pēc LBN ir 1,8 normatīvais un 2,3 maksimālais.
Uz šodienu daudz maz pieņemams ir 1,0 un zemāk W/m2
Stikla paketes ir lielākā loga daļa un tās var būt vienkameru - divi stikli vai divkameru - trīs stikli. Siltumizolācijas spējas stikla paketēm nosaka stikls un kameras pildījums, Gaiss, Argons vai Kriptons.
Tāpat liela nozīme ir pielietotajam stiklam, vai tas ir parasts stikls vai selektīvais. Stikliem vēl mēdz būt arī dažādi pārklājumi atkarībā no nepieciešamības, kuru nosaka gan klimats gan debess puses.
.......
