Sekojot notikumiem pēc šīs traģēdijas un saskaroties ikdienā ar ievērojamo "papīru" darbu, nākas secināt, galvenais uz ko tiek koncentrēta uzmanība ir izsakāms ar Mirtas tantes vārdiem no J. Streiča filmas "Limuzīns Jāņu nakts krāsā":
"Bet vai viņiem papīri ir, tagad jau galvenais papīri!"
Lasot komentārus savam iepriekšējam rakstam un klausoties masu informācijas līdzekļos secināju, ka ir daļa sabiedrības, kura uzskata ārvalstu speciālistu piesaistīšanu par vietējo nonievāšanu.
Mums ir pietiekoši daudz kompetentu speciālistu, kuri spēj veikt profesionālas ekspertīzes.
Problēma ir cita.
Jāņa Streiča filmā "Kapteiņa Enriko pulkstenis" , izskanēja tāds teiciens, kas nu jau ir iegājis tautā kā paruna: "Re, re, cik tā Rīga ir riebīgi maza!".
Kriminālkodeksā noteikts, ka katram ir tiesības neliecināt pret savu ģimenes locekli.
Gluži par ģimeni mēs protams nevaram nosaukt visus nozares pārstāvjus. Tomēr jāatzīst ka visi viens otru tiešākā vai ne tik tiešā veidā tomēr pazīst. Tāpēc, lai kā arī censtos, būt absolūti neatkarīgam šajā situācijā ir praktiski neiespējami.
Domāju, ka neviens no iesaistītajiem nav vēlējies šādu iznākumu.
Tādēļ, ja vēlamies maksimāli objektīvu cēloņu noskaidrošanu ir nepieciešams piesaistīt ārvalstu ekspertus, lai izdarītu pareizākos secinājumus.
Portālā TVNET ir ziņa, ka par šo ir izteicies arī Lielbritānijas Tirdzniecības kameras Latvijā (LTKL) priekšsēdētājs Kamerons Grīvzs
Portāls Delfi: Palīdzību piedāvā daudas valstis
Pirmkār vēlos izteikt visdziļāko līdzjūtību šajā traģēdijā cietušajiem, bojā gājušo cilvēku tuviniekiem, un šajā nelaimē iesaistītajiem cilvēkiem.
Kāpēc sabruka Maxima lielveikala jumts? Jautājums uz kuru tiks un jau tiek meklēta atbilde.
Pētot fotogrāfijas portālā www.tvnet.lv, mans, kā sertificēta būvnieka viedoklis ir šāds.
No konstruktīvā viedokļa raugoties.
Jumts balstījās uz kolonnām uz kurām nostiprinātas metāla kopnes, (vienkāršākā valodā to varētu devēt arī par siju) kuras savukārt nosegtas ar pārseguma dobumotajiem paneļiem.
Cik var spriest pēc šis fotogrāfijas, kolonnas savu darbu ir izpildījušas jo nav redzamas to deformācijas. Savukārt kopnes ir sadalījušās tieši uz pusēm.
Šajā fotogrāfijā redzams ka kopnes, pareizāk sakot, to puses pašas par sevi nav deformējušās, bet ir itkā burtiski pārlūzušas uz pusēm kā pārgrieztas. Attēla labajā apakšējā stūrī var redzēt kopni kura atrodas savā iebūves vietā. Ar bultiņu un aplīti norādīta kopņu savienošanas vieta.
Ar sarkanajām vertikālajām līnijām izcelta kolonna, bet horizontālajām un slīpajām kopne.
Zilās uz leju vērstās bultiņas rāda slodzi ko rada paneļi un visa masa kas atrodas virs tiem.
Rozā bultiņas norāda uz slodzēm kādas ir jāuzņem kopnei savienojuma punktos.
Augšējā daļā kopne tiek spiesta kopā, bet apakšējā tās daļā tā tiek stiepta.
Ar dzelteno bultiņu norādīta kritiskākā kopnes vieta.
Vēl viena fotogrāfija, pēc kuras var spriest kāda bija jumta nesošā konstrukcija.
Lūk redzama kopnes puse un tās savienošanas princips. Lai gan fotogrāfijā redzama tikai augšējā savienojuma vieta, bet visdrīzāk ka apakšējās savienojuma vietas mezgls ir līdzīgs un šķiet ka tās ir skrūves.
Iespējams tā pati kopnes puse pirms izcelšanas no gruvešiem.
Fotogrāfiju avots: portāls TVNET.
Pēc šajās fotogrāfijās redzamās informācijas, es teiktu ka nav izturējis kopnes apakšējais savienojums.
Diemžēl šo savienojumu fotogrāfijās neatradu, tāpēc nezinu vai ir deformējies metāls kopnes apakšējā savienojuma vietā un nevaru neko apgalvot, bet domāju ka tās ir skrūves kuras nav izturējušas slodzes.
Ja man būtu jānosaka šīs traģēdijas iemesli es sāktu ar kopņu savienojuma mezga un to savienojošo skrūvju izpēti.
1. Vai projektā šim mezglam paredzētās skrūves tiešām bija ar pietiekamu noturību?
2. Kādas skrūves tika pielietotas šī mezgla izbūvei?
3. Vai būvniecības darbu veikšanai uz jumta izmantoto būvmateriālu radītās slodzes pārsniedza projektā paredzētās maksimālās slodzes?
4. Vai projektā tika ievērtētas šīs būvdarbu veikšanas slodzes?
Vēl viens jautājums ir par šī projekta sadalījumu kārtās. Ministru kabineta noteikumos Nr.112Vispārīgie būvnoteikumi 4. punkā minēts Būves kārta - būvprojektā noteikta būves daļa, ko var pieņemt ekspluatācijā neatkarīgi no citām būves daļām.
Manuprāt šāds kārtu sadalījums kā šajā objektā, pēc būtības ir pretrunā ar būvnoteikumiem.
Jautājums šādu būves kārtu apstiprinātājiem: Cik neatkarīga var būt būvniecības kārta ēkā uz kuras vēlāk plānots veikt tik vērienīgus būvdarbus?
Protams ka juristi visdrīzāk teiks ka pēc burta viss ir likumīgi.
Ja tā, tad šis punkts ir noteikti jāmaina tā, lai nākamās būvniecības kārtas būvdarbi nekādā veidā nevarētu radīt kādu apdraudējumu iepriekšējās, ekspluatācijā nodotās, kārtas lietotājiem.
Iemesli kāpēc objekts tika sadalīts šādās kārtās katram ir skaidri.
Divu gadu laikā telpu nomnieki ir samaksājuši lielu daļu līdzekļu kurus plānots izlietot būvprojekta tālākajā realizācijā. Alkatība!
Kopš padomju laikiem esam pieraduši jebkādā iespējamā veidā pretoties noteikumu, likumu un dažādām valsts varas prasībām. Laiks pamosties un apjaust ka mūsu vara ir mūsu rokās. Kā jau tas ir rakstīts satversmē.
Ja drošības sistēma ziņo ka jāpamet ēka, tad tā arī jādara. Nevajag izlikties esam gudrākiem par citiem.
Noteikti jāmaina un jāpastiprina arī noteikumi un instrukcijas kas attiecas uz atbildīgo personu rīcību šādās situācijās.
Par visu šo domājot pārņem dusmas. Ar kuru vietu cilvēki domā darot savu darbu? Vai tiešām tikai un vienīgi par savu pašlabumu? Šausmina arī lielais bojā gājušo glābēju skaits! Saprotams ka vīri centās darīt visu to labāko, bet ko darīt viņu ģimenēm. Šādā gadījumā pa priekšu būtu jāiet būvniekam vai vismaz cilvēkam kurš orientējas būvkonstrukcijās un spēj novērtēt radušās situācijas nopietnību un bīstamību. Saprotu, ka līdz šim liktenis mūs ir pasargājis no šāda mēroga traģēdijām, un mūsu pieredze ir pielīdzināma nullei, bet jautājums, ko dara atbildīgo dienestu pārstāvji pieredzes apmaiņas braucienos uz citām valstīm?
Ja matemātiski mēginām salīdzināt šīs traģēdijas apmērus proporcionāli iedzīvotāju skaitam ar citām valstīm tad, ASV tie būtu vairāk kā 8000 ..........
Šo aprēķinu veicu tikai ar mērķi pievērst uzmanību šī notikuma nozīmīgumam.
Tā ēka ar visu dzīvojamo māju ir jānojauc neskatoties uz ieguldīto līdzekļu apjomu un jāierīko piemiņas vieta bojā gājušajiem.
Ja ASV 11.09. notikumi motivē amerikāņus cīņai ar terorismu. Tad lai šī traģēdija motivē latvijiešus cīņai ar nolaidību, bezatbildību, savtīgumu un korupciju.
Nekādā gadījumā nedrīkst pieļaut ka šo traģēdiju noraksta uz kaut kādiem force majeure apstākļiem! Lasīju versiju par zemes anomālijām tieši šajā Zolitūdes rajonā un ka satiksmes radītās vibrācijas esot rezonējušas ar ēkas vibrācijām. Manuprāt tas neiztur nekādu kritiku, pulksten 18:00 Priedaines un Jūrkalnes ielas krustojums ir vairāk sastrēgums nekā satiksmes kustība. Kāpēc tad nav sabrukušas padomju laikā celtās daudzstāvu kārbas, kuras atrodas tikai pārdesmit metru attālumā no notikumu vietas? Tātad mēs nevis progresējam, bet gluži otrādi regresējam savā attīstībā un zināšanās?! Muļķības! Nepieļausim ka mūs muļķo! Nevajag asiņu, atriebības un grēkāžu, bet objektīvu lietas apstākļu un tās cēloņu noskaidrošanu, kas novedis pie šīs traģēdijas, lai novērstu trūkumus un nepilnības sistēmā kas pieļāva šo traģēdiju. Pie mums pasūtītājus visbiežāk visvairāk interesē interjers un eksterjers, bet būtiskās lietas bieži vien tiek palaistas garām. Kāda tagad nozīme šī traģiski sagruvušā ēku kompleksa izskatam?
Video no You Tube ko izdevies uzņemt BBC. Versija par kopņu sagrūšanu tikai nostiprinās.
