google-site-verification: google5ce47f73c29cfb84.html

2015 gads.

612 sērijas dzīvokļa pārbūve.
Dzīvoklī tika veikta tualetes telpas demontāža un pārbūve par garderobi ar vietu veļas mašīnai, gaitani un virtuvi atdalošās starpsienas demontāža ar visiem padomju laikā iebūvētajiem skapjiem kā arī  jaunas kanalizācijas un ūdens cauruļu izbūve.

2014 gada darbi

Vannas istabas un tualetes remonts ieskaitot visas komunikācijas.
Lai veiktu iecerēto tika demontēta visa sienu apdare līdz ķieģeļiem un grīda līdz gruntij.


Jaunas kanalizācijas ierīkošana no mājas tajā skaitā virtuves kura atrodas aiz vannas istabas sienas.
Sarežģītākais bija izdabūt kanalizāciju zem sliekšņa aptuveni 2,5m garumā. (fotogrāfijā redzamā

Ēku energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi.

Lielākā daļa no ēkas siltuma zudumiem rodas siltumam šķērsojot norobežojošās konstrukcijas, prioritārā secībā - griesti sienas un grīda. Pēc fizikas pamatiem visi zinām ka siltais gaiss ir vieglāks par auksto un tas tiecas uz augšu. Strādājot Norvēģijā arī redzēju ka griestu siltinājums vienmēr ir vismaz 300 mm bet vietām arī 400 mm. Latvijā, bieži vien sienas ar visu siltinājumu ir 600 mm bet jumtu vai bēniņu siltinājums tikai 200 mm. Kāds varbūt teiks ka Norvēģijā ir zemākas gaisa temperatūras, kā Latvijā Bet patiesībā tā nemaz nav. Pie kam, jāatzīmē, ka Norvēģijā ir gan nafta gan gāze, kā arī liels no atjaunojamiem dabas resursiem iegūtās elektroenerģijas īpatsvars. Respektīvi, viņi taupa to kas viņiem ir pārpārēm, bet mēs tērējam uz nebēdu to kā mums nav. Neloģiski vai ne?!

Tātad, runājot par ēkas siltumu ekonomēšanu vai esošu ēku siltināšanu, jāpievērš uzmanība norobežojošo konstrukciju siltumizolācijas īpašībām, jau pieminētajā prioritārajā secībā: griesti sienas un grīda.  Pirmkārt to vajadzētu noteikt arī likumā. Šo saistību esmu pārbaudījis arī, tā sakot, uz savas ādas, nosiltinot bēniņus.
Ja gatavojaties siltināt, māju, neatkarīgi no tā vai to grasāties darīt paši vai nolīgt celtniekus, noteikti ir vērts saprast izpētīt ko īsti Jūs pērkat, līdzīgi kā pērkot auto vai mobilo tālruni tiek izpētīti to svarīgākie raksturlielumi, pie kam padomu mēdzat lūgt uzticamam profesionālam auto meistaram, tieši tāpēc ir svarīgi nepažēlot nedaudz naudas un šim procesam piesaistīt trešo personu profesionāli.
Ja nu tomēr vēlaties tikt galā pašu spēkiem, noteikti noderēs ieskatīties kādā no turpmāk minētām vietnēm:
http://www.paroc.lv/risinajumi-izstradajumi/risinajumi/jumti
Par fasāžu siltināšanu, ļoti labs materiāls ir no Sakret:
Liela daļa no ēkas siltuma tiek zaudēta arī caur logiem, tāpēc tiem arī ir ļoti liela nozīme. Svarīgākais logu īpašību raksturlielums, nerunājot par vizuālo izskatu, ir to siltumpretestības spēja. Tas ir jo īpaši svarīgi, ja logi ir lieli. Logu izbūvē ir trīs svarīgākās sastāvdaļas, Logu stikla paketes, logu rāmji un iebūves mezgls - loga savienojums ar sienu.
Pirmais rādītājs ir siltuma caurlaidības koeficients kas pēc LBN ir 1,8 normatīvais un 2,3 maksimālais.
Uz šodienu daudz maz pieņemams ir 1,0 un zemāk W/m2
Stikla paketes ir lielākā loga daļa un tās var būt vienkameru - divi stikli vai divkameru - trīs stikli. Siltumizolācijas spējas stikla paketēm nosaka stikls un kameras pildījums, Gaiss, Argons vai Kriptons.
Tāpat liela nozīme ir pielietotajam stiklam, vai tas ir parasts stikls vai selektīvais. Stikliem vēl mēdz būt arī dažādi pārklājumi atkarībā no nepieciešamības, kuru nosaka gan  klimats gan debess puses.
.......

Mana darba pieredze Norvēģijā

Šī gada sākumā nolēmu kaut ko pamainīt dzīvē un aizdevos uz Norvēģiju pastrādāt.

Norvēģijas karte. Avots:http://www.nationalgeographic.biz/norway-map/norway-map-6/

2013. gada objekts

Objekts : Aviācijas degvielas noliktavas termināla " Ražošanas un vadības ēka"

Arhitekts: Marts Švēde

Būvkonstruktors: Albīns Skudra

Dizains: Santa Meikulāne un Linda Balode

Sniegs vairs pāri nekarājas, ir uzlikta sniega barjera.

2011.gada darbi.

Viesnīcas "Radison BLUE Latvija" 16 un 17 stāva rekonstrukcija.

Vienkāršākiem vārdiem runājot, interjera atsvaidzināšana

 un iepriekšējā 1990 gada rekonstrukcijas kļūdu labojums.

Galvenās problēmas bija ar ugunsdrošības prasību neizpildi.

Kāpņutelpu no gaiteņa atdala metāla durvis ,ja pareizi atceros, ar 120 minūšu ugunsnoturību, bet virsgriestu daļā

Daži darbi 2012. gadā

Rīgas pašvaldības izglītības iestāžu sporta zāļu vienkāršotā renovācija

Kas vainīgs Maxima traģēdijā?

Sekoju draugiem.lv lapai Neesi vienaldzīgs esi atbildīgs.
Izlasīju tur publicēto arhitektu biroja, Kubs pārstāvja Advokāta Jāņa Junkera iesniegumu tiesai.

 es to tulkotu īsajā versija tā: prasība vispārīga, nekonkrēta, vaina nepierādīta un argumenti nepārliecinoši. (tas nav mans viedoklis, bet gan teksta saturs), tātad jāmeklē pretargumenti un  likumu panti. 

Lai gan neesmu jurists,manuprāt, vismaz daļa no atbildētājiem nav izpildījusi pat

Maxima traģēdijas izmeklēšanas rezultāti.

Maxima traģēdijas izmeklēšanas rezultāti. 

Nav, to vienkārši nav! 
Un es nerunāju par ēkas fiziskās sagrūšanas iemesliem, tie visiem jau ir skaidri, atliek tikai precizēt detaļas un noskaidrot iespējamos šo sagrūšanu veicinājušos faktorus!

Pārdomas par būvniecības problēmu būtību.

Sekojot notikumiem pēc šīs traģēdijas un saskaroties ikdienā ar ievērojamo "papīru" darbu, nākas secināt, galvenais uz ko tiek koncentrēta uzmanība ir izsakāms ar Mirtas tantes vārdiem no J. Streiča filmas "Limuzīns Jāņu nakts krāsā":

"Bet vai viņiem papīri ir, tagad jau galvenais papīri!"

Vai nepieciešami ārvalstu eksperti.

Lasot komentārus savam iepriekšējam rakstam un klausoties masu informācijas līdzekļos secināju, ka ir daļa sabiedrības, kura uzskata ārvalstu speciālistu piesaistīšanu par vietējo  nonievāšanu.
Mums ir pietiekoši daudz kompetentu speciālistu, kuri spēj veikt profesionālas ekspertīzes.
Problēma ir cita.
Jāņa Streiča filmā "Kapteiņa Enriko pulkstenis" , izskanēja tāds teiciens, kas nu jau ir iegājis tautā kā paruna: "Re, re, cik tā Rīga ir riebīgi maza!".
 Kriminālkodeksā noteikts, ka katram ir tiesības neliecināt pret savu ģimenes locekli.
Gluži par ģimeni mēs protams nevaram nosaukt visus nozares pārstāvjus. Tomēr jāatzīst ka visi viens otru tiešākā vai ne tik tiešā veidā tomēr pazīst.  Tāpēc, lai kā arī censtos, būt absolūti neatkarīgam šajā situācijā ir praktiski neiespējami.
Domāju, ka neviens no iesaistītajiem nav vēlējies šādu iznākumu.
Tādēļ, ja vēlamies maksimāli objektīvu cēloņu noskaidrošanu ir nepieciešams piesaistīt ārvalstu ekspertus, lai izdarītu pareizākos secinājumus.
Portālā TVNET ir ziņa, ka par šo ir izteicies arī Lielbritānijas Tirdzniecības kameras Latvijā (LTKL) priekšsēdētājs Kamerons Grīvzs
Portāls Delfi: Palīdzību piedāvā daudas valstis

Kāpēc sabruka Zolitūdes Maxima XX lielveikala jumts

Pirmkār vēlos izteikt visdziļāko līdzjūtību šajā traģēdijā cietušajiem, bojā gājušo cilvēku tuviniekiem, un šajā nelaimē iesaistītajiem cilvēkiem.
Kāpēc sabruka Maxima lielveikala jumts? Jautājums uz kuru tiks un jau tiek meklēta atbilde.
Pētot fotogrāfijas portālā www.tvnet.lv, mans, kā sertificēta būvnieka viedoklis ir šāds.
No konstruktīvā viedokļa raugoties.
Jumts balstījās uz kolonnām uz kurām nostiprinātas metāla kopnes, (vienkāršākā valodā to varētu devēt arī par siju) kuras savukārt nosegtas ar pārseguma dobumotajiem paneļiem.

Cik var spriest pēc šis fotogrāfijas, kolonnas savu darbu ir izpildījušas jo nav redzamas to deformācijas. Savukārt kopnes ir sadalījušās tieši uz pusēm.

Šajā fotogrāfijā redzams ka kopnes, pareizāk sakot, to puses pašas par sevi nav deformējušās, bet ir itkā burtiski pārlūzušas uz pusēm kā pārgrieztas. Attēla labajā apakšējā stūrī var redzēt kopni kura atrodas savā iebūves vietā. Ar bultiņu un aplīti norādīta kopņu savienošanas vieta.

Ar sarkanajām vertikālajām līnijām izcelta kolonna, bet horizontālajām un slīpajām kopne.

Zilās uz leju vērstās bultiņas rāda slodzi ko rada paneļi un visa masa kas atrodas virs tiem.

Rozā bultiņas norāda uz slodzēm kādas ir jāuzņem kopnei savienojuma punktos.

Augšējā daļā kopne tiek spiesta kopā, bet apakšējā tās daļā tā tiek stiepta.

Ar dzelteno bultiņu norādīta kritiskākā kopnes vieta.

Vēl viena fotogrāfija, pēc kuras var spriest kāda bija jumta nesošā konstrukcija.

Lūk redzama kopnes puse un tās savienošanas princips. Lai gan fotogrāfijā redzama tikai augšējā savienojuma vieta, bet visdrīzāk ka apakšējās savienojuma vietas mezgls ir līdzīgs un šķiet ka tās ir skrūves.

Iespējams tā pati kopnes puse pirms izcelšanas no gruvešiem.
Fotogrāfiju avots: portāls TVNET.

Pēc šajās fotogrāfijās redzamās informācijas, es teiktu ka nav izturējis kopnes apakšējais savienojums.
Diemžēl šo savienojumu fotogrāfijās  neatradu, tāpēc nezinu vai ir deformējies metāls kopnes apakšējā savienojuma vietā un nevaru neko apgalvot, bet domāju ka tās ir skrūves kuras nav izturējušas slodzes.
Ja man būtu jānosaka šīs traģēdijas iemesli es sāktu ar kopņu savienojuma mezga un to savienojošo skrūvju izpēti.
1. Vai projektā šim mezglam paredzētās skrūves tiešām bija ar  pietiekamu noturību?
2. Kādas skrūves tika pielietotas šī mezgla izbūvei?
3. Vai būvniecības darbu veikšanai uz jumta izmantoto būvmateriālu radītās slodzes pārsniedza projektā paredzētās maksimālās slodzes?
4. Vai projektā tika ievērtētas šīs būvdarbu veikšanas slodzes?

Vēl viens jautājums ir par šī projekta sadalījumu kārtās.
 Ministru kabineta noteikumos Nr.112 Vispārīgie būvnoteikumi  4. punkā minēts
 Būves kārta - būvprojektā noteikta būves daļa, ko var pieņemt ekspluatācijā neatkarīgi no citām būves daļām. 

Manuprāt šāds kārtu sadalījums kā šajā objektā, pēc būtības ir pretrunā ar būvnoteikumiem. 

Jautājums šādu būves kārtu apstiprinātājiem: Cik neatkarīga var būt būvniecības kārta ēkā uz kuras vēlāk plānots veikt tik vērienīgus būvdarbus?

Protams ka juristi visdrīzāk teiks ka pēc burta viss ir likumīgi. 

Ja tā, tad šis punkts ir noteikti jāmaina tā, lai nākamās būvniecības kārtas būvdarbi nekādā veidā nevarētu radīt kādu apdraudējumu iepriekšējās, ekspluatācijā nodotās, kārtas lietotājiem.

Iemesli kāpēc objekts tika sadalīts šādās kārtās katram ir skaidri. 

Divu gadu laikā telpu nomnieki ir samaksājuši lielu daļu līdzekļu kurus plānots izlietot būvprojekta tālākajā realizācijā. Alkatība!

Kopš padomju laikiem esam pieraduši jebkādā iespējamā veidā pretoties noteikumu, likumu un dažādām valsts varas prasībām. Laiks pamosties un apjaust ka mūsu vara ir mūsu rokās. Kā jau tas ir rakstīts satversmē. 

Ja drošības sistēma ziņo ka jāpamet ēka, tad tā arī jādara. Nevajag izlikties esam gudrākiem par citiem. 

Noteikti jāmaina un jāpastiprina arī noteikumi un instrukcijas kas attiecas uz atbildīgo personu rīcību šādās situācijās.

Par visu šo domājot pārņem dusmas. 
Ar kuru vietu cilvēki domā darot savu darbu? 
Vai tiešām tikai un vienīgi par savu pašlabumu?
Šausmina arī lielais bojā gājušo glābēju skaits! Saprotams ka vīri centās darīt visu to labāko, bet ko darīt viņu ģimenēm. 
Šādā gadījumā pa priekšu būtu jāiet būvniekam vai vismaz cilvēkam kurš orientējas būvkonstrukcijās un spēj novērtēt radušās situācijas nopietnību un bīstamību. Saprotu, ka līdz šim liktenis mūs ir pasargājis no šāda mēroga traģēdijām, un mūsu pieredze ir pielīdzināma nullei, bet jautājums, ko dara atbildīgo dienestu pārstāvji pieredzes apmaiņas braucienos uz citām valstīm? 

Ja matemātiski mēginām salīdzināt šīs traģēdijas apmērus proporcionāli iedzīvotāju skaitam ar citām valstīm tad, ASV tie būtu vairāk kā 8000 ..........

Šo aprēķinu veicu tikai ar mērķi pievērst uzmanību šī notikuma nozīmīgumam.

Tā ēka ar visu dzīvojamo māju ir jānojauc neskatoties uz ieguldīto līdzekļu apjomu un jāierīko piemiņas vieta bojā gājušajiem.

Ja ASV 11.09. notikumi motivē amerikāņus cīņai ar terorismu. Tad lai šī traģēdija motivē latvijiešus cīņai ar nolaidību, bezatbildību, savtīgumu un korupciju.

Nekādā gadījumā nedrīkst pieļaut ka šo traģēdiju noraksta uz kaut kādiem force majeure apstākļiem! Lasīju versiju par zemes anomālijām tieši šajā Zolitūdes rajonā un ka satiksmes radītās vibrācijas esot rezonējušas ar ēkas vibrācijām. Manuprāt tas neiztur nekādu kritiku,  pulksten 18:00 Priedaines un Jūrkalnes ielas krustojums ir vairāk sastrēgums nekā satiksmes kustība. Kāpēc tad nav sabrukušas padomju laikā celtās daudzstāvu kārbas, kuras atrodas tikai pārdesmit metru attālumā no notikumu vietas? Tātad mēs nevis progresējam, bet gluži otrādi regresējam savā attīstībā un zināšanās?! 
Muļķības! Nepieļausim ka mūs muļķo!
Nevajag asiņu, atriebības un grēkāžu, bet objektīvu lietas apstākļu un tās cēloņu noskaidrošanu, kas novedis pie šīs traģēdijas,  lai novērstu trūkumus un nepilnības sistēmā kas pieļāva šo traģēdiju. 
Pie mums pasūtītājus visbiežāk visvairāk interesē interjers un eksterjers, bet būtiskās lietas bieži vien tiek palaistas garām. 
Kāda tagad nozīme šī traģiski sagruvušā ēku kompleksa izskatam?

Video no You Tube ko izdevies uzņemt BBC. Versija par kopņu sagrūšanu tikai nostiprinās.

Labi ka tur neviens vairs nebija apakšā!!!


Lūk provizoriskā analīze kuru veicis Somijas pārstāvis. http://g2.nh.ee/images/pix/maxima-choping-center-collapse-analysis-67149538.pdf

Vai nepieciešams piesaistīt ārvalstu ekspertus.

Būvniecība un remonts: Maxima traģēdijas izmeklēšanas rezultāti.

Vai ēku siltināšanai ir jēga!?

Ir pagājis gandrīz gads kopš nosiltināju savus bēniņus. Ir dzirdēts ka siltināšanai neesot jēgas. Tagad varu par to spriest ar savu personīgo pieredzi,  kvalitatīvai siltināšanai tiešām ir jēga.  Man ir vietējā gāzes apkure, Junkers katls gan ūdens uzsildīšanai gan apkurei.
 Lai varētu labāk ilustrēt augstāk teikto, pāriesim pie skaitļiem.
Gāzes kopējais patēriņš gadā un vidējā gaisa temperatūra apkures mēnešos:
2008 gads 900 kub.m.,       2.97 C

2009 gads 950 kub.m.,       0.77 C

2010 gads 900 kub.m.,       -1.78 C
2011 gads 1050 kub.m,      1.38 C  pieauga patēriņš jo netika apsildīts dzīvoklis stāvu zemāk. (neapdzīvots, pat ūdens stāvvads kas nāk no tā dzīvokļa aizsala)
2012 gads 850 kub.m         0.96 C  tas pats dzīvoklis tiek minimāli sildīts pēdējos mēnešus (tiek remontēts)
Vidējās gaisa temperatūras noteikšanai izmantoti dati no LVĢMC logo
Ūdens patēriņš pa šiem gadiem bijis caurmērā līdzīgs.
Ņemot vērā augstāk izklāstīto informāciju, kā arī to ka nosiltināti bēniņi tika tikai februārī, varu diezgan droši teikt ka ietaupījums ir aptuveni 20 %.
Manā gadījumā tie ir 200 kub. m. kas pie šodienas gāzes cenām 100 % nosedza bēniņu siltināšanā izmantoto materiālu izmaksas.
2013 gada beigās dati noteikti būs vēl precīzāki.
Pirmajos piecos šī gada mēnešos, no kuriem četri bija sals,  gāzes patēriņš = 350 kub. m.
Papildinājums:
2013 gads 650 kub.m.     1.38 C 

Flīzēsanas darbi un DEVI sildpaklāja ieklāšana

 Flīzēšanas darbi jaunā projekta dzīvoklī Mārupē. Flīzētas tika grīdas virtuves zonā un gaitenī, kā arī vannas istabā gan grīdas gan sienas.
Pirms sildkabeļa ieklāšanas grīda ir guntēta un apstrādāta ar knauf hidroizolāciju.

Lai arī šajā brīdī šķiet ka atcerēsies kur atrodas sildkabelis, pēc flīžu uzklāšanas šī pārliecība jau būs stripri vien sašūpojusies, tāpēc jānofotogrāfē tā atrašanās vieta pieliekot mērlentu. Jo īpaši vietās kur paredzēts uzstādīt podu un būs jāurbj grīdā caurumi.

Pirmās flīzes gaiteņa un virtuves zonās.

Šeit jau pēdejās flīzes.















Vannas istabas sienas procesā.

Tā ka flīzes ir ļoti liela izmēra 900x300mm un 11mm biezas tad, lai ekonomētu laiku, dekoru no mozaīkflīzēm vispirms uzlīmēju uz 6 mm bieza rigipša.

Šeit vannas istaba gandrīz pilnībā pabeigta.

Starp citu, sienas flīžu apakšējā rinda nav piegriezta pēc augstuma, bet gan ir vesela. Tie kas ir flīzējuši sapratīs ko tas nozīmē, bet tiem kas nezin paskaidroju: tas nozīmē, ka grīda jānoflīzē gandrīz perfekti, jo novirze no horizontāles būs redzama pēc grīdas un sienas flīžu savienojuma šuves biezuma.
 Flīžu ieklāšanas kvalitātes tests :)

Terase ar nojumi

Šis ir viens no tiem darbiem, par kuriem pašam ir īpašs prieks. Šo terasi būvēju sākot ar betonēšanu un beidzot ar grīdas flīzēšanu.
 Veikto darbu secība:
1. Vecās grīdas demontāža un grunts izņemšana līdz -20 cm no jaunās grīdas līmeņa,
2. Grīdas pamatojums no blietētām šķembām 10 cm,
3. Grīdas armēšana AIII 8mm  200x200 un betonēšana 10cm jaucot betonu uz vietas,
4. Mājas dzegas apdares un tekņu demontāža, pievienošanās pie esošajām spārēm,
5. Nesošās konstrukcijas izbūve- stabi un sija 100x100; spāres 50x150; latojums 40x60,
6. Jumta dzegas apdares un tekņu atjaunošana,
6. Jumta seguma (onduline PVC caurspīdīgās viļņotās plāksnes 94/38) ieklāšana.
7. Grīdas flīzēšana.
Kopējais darba veikšanas laiks 6 nedēļas ievērojot tehnoloģiju.


šīs fotogrāfijas uzņemtas dienā pirms jumta seguma uzklāšanas, jumta segums no

Un šeit jau ar jumta segumu.

Šeit ar noflīzētu grīdu.

Kāpņutelpas 10 stāvu daudzīvokļu mājā remonts.

 

ssss