Jautājumi un atbildes par būvkonstrukcijām.

Kāds ir bitumena šindeļu ieteicamais jumta seguma pīrāgs, ja mansards tiek plānots apdzīvojams?

Bitumena šindeļu jumta seguma "pīrāgs" sākot no apakšas:

1. Apdare - ģipškartons vai vagonka vai kas tml.
2. Apdares karkass šķērsām spārēm - knauf profili vai koka brusiņas aizpildīts ar vati 5cm - lai būtu vieta vadiem rozetēm un tml. lietām un nebūtu "jātraumē" tvaika izolācijas slānis.
3. Tvaika izolācija - svarīgi lai tā būtu nepārtraukta, pārlaidumi vismaz 20 cm un vēlams salīmēti ar plastikāta vai santehnisko (pelēka, armēta ) līmlentu
4. Spāres, parasti 20x5 cm, starp spārēm standarta vate 15 cm + pretvēja vate 2-3 cm. + ventilācijas slānis 2-3 cm.
5. Pretkondensāta plēve.
6. Latas tieši uz spārēm apm. 2,5 x 5 cm starp kurām veidojas ventilācijas slānis.
7. Latojums 2,5 x 10 cm ar soli 41,7cm pa centriem ( 125cm osb platums / 3 )
8. OSB min. 12 mm bieza.
9. Bitumena šindeļu jumta segums.

Iespējami arī citi mazliet atšķirīgi varianti, bet visiem šiem slāņiem ir obligāti jābūt lai jumts pildītu visas tam paredzētās funkcijas:
1. nokrišņu novadīšana
2. nesoša konstrukcija
3. norobežojoša konstrukcija
4. siltumizolējoša konstrukcija.

Svarīgākais šajā visā ir.
1. Lai ventilētos pretkondensāta plēve gan no apakšas gan no augšas. Ja, un parasti tā arī ir, pašā korē veidojas neaizpildīta telpa, tad mājas galos obligāti ierīko ventilāciju ( apaļš vai taisnstūra caurums sienā ar režģīti, lai putni nelido iekšā )
Gadījumos kad siltinājums ierīkots līdz pat korei, tad korē savukārt uzstāda orģinālo kores ventilāciju,  lai gan spriežot pēc šīs ziemas sniega segas biezuma, man šķiet ka orģinālā apt. 5cm augstā ventilācija pazūdot zem sniega segas nedarbosies. Tāpēc es sev tomēr labāk uzstādītu ventilācijas tornīšus korē.
Dzegas apdarē, ja tā ir no vagonkas, arī jāizveido ventilācijas restītes. Bet ir arī redzēts, ka dzegas apdares dēļus stiprina ar atstarpēm, tādejādi nodrošinot brīvu gaisa cirkulāciju. Otrais variants pat manā skatījumā būs labāks, jo restīte var arī aizaugt ar putekļiem.
Par šī punkta svarīgumu varam pārliecināties paskatoties šodien uz lāstekām apsēstajiem jumtiem. Tās veidojas jo siltums no mājas nonāk līdz jumta segumam un kausē sniegu, kas lēnām tekot lejup jumta malā sadurās ar vēsāku gaisu un sasalst.
Ja šis siltums, lielāks vai mazāks, atkarībā no otrā svarīgākā punkta-
2. Siltumizolācijas biezuma un iestrādes kvalitātes tiktu izvadīts caur ventilāciju, tad sniegs netiktu kausēts.
Pavērojiet paši māju jumtus jūs ievērosiet, ka ne visām mājām ir lāstekas. Kāpēc vienām - vairākumam ir, bet otrām -dažām tomēr nav.
Tas ir atkarīgs no tā vai ir ievērota šeit aprakstītā tehnoloģija un nodrošināti visi obligātie jumta "pīrāga" slāņi.

P.S. šeit aprakstītais ir visizplatītāko privātmāju jumtu konstrukciju pīrāga apraksts, bet jāņem vērā ka jumti pēc savas konstrukcijas var būt ļoti dažādi un sarežģīti, tāpēc pilnīgi precīzi konsultēt var tikai redzot jumta rasējumu, vai vismaz zinot kāda būs jumta konstrukcija.





27.01.2012

Vēlētos dzirdet cilvēku pieredzes par šiem 2 apkures veidiem - siltumsūknis, kas ņems siltumu no zemes un katls - malkas, granulu... kuru var programmēt - iebērt vairak, lai pietiek ilgakam laikam un lai pats uztur vajadzīgo temperatūru. Kurš ir izdevīgāks mājai ap 170kv.m.? Lasīju rakstus, bijām izstādē ķīpsalā, bet nekas skaidrāks nepaliek, jo kurš ko tirgo, tas to arī slavē un objektīva viedokļa nav Itka jau sliecamies uz siltumsūkni, bet vai aukstajās ziemās viņam pietiks jaudas lai sildit un vai viņš nesāks apkurināt ar elektrību, kas nav izdevīgi? Arī jautajums par grīdam - itka jau vēlamies likt abos stāvos siltās grīdas, bet atkal jautājums par āderem un putekliem. Nu putekļi itka pie tik zemas temperatūras necelsies, bet ka ir ar gulēšanu uz āderēm? Itka māņticība, bet tomēr?

Un no kā labak celt māju - aerobloki, termobloki, keramzīts? Kādi plusi, mīnusi, ņemot verā ka celt gribam pārsvarā paši?

 
       Man visvairāk patīk keramzītbloki. viegli mūrējās, un ļoti labi žūst.
Vēl varētu apsvērt iespēju mūrēt no Keraterm. Teorētiski 44 cm. bieza keraterm bloku siena pat nav jāsiltina. Aerobloki ir tas pats gāzbetons, mūrēt arī salīdzinoši  vienkārši uz speciālās līmes. Mīnuss ļoti labi uzsūc mitrumu, bet ļoti slikti žūst, tāpēc jāraugās lai mūris nesalīst un tad jau būs labi.
Termobloki jau ir pavisam kas cits, pie tās pašas sērijas varētu pieskaitīt arī skaidbetona blokus kuros ielej betonu. Starp šiem es laikam izvēlētos skaidbetona blokus, tie tomēr šķiet tuvāki dabiskiem materiāliem.
Protams atkarībā no sienas biezuma arī šiem nevajag papildus siltumizolāciju.
Izvēloties sienas materiālu jāzin kādu pārsegumu izvēlēsieties. Ja koka siju, tad ierobežojumu praktiski nav, bet ja metāla siju, dzelzsbetona paneļu vai monolītā dzelzbetona, tad jau jādomā kādi būs pārseguma un sienas savienuma mezgli, kurās vietās jāierīko papildus siltinājums, lai izvairītos no aukstuma tiltiem.
Savukārt lai izvēlētos pārseguma veidu atkal vajadzētu zināt kādi būs laidumi un nesošo sienu konfigurācija.

Tāpēc šādus lēmumus jāpieņem kopā ar projektētāju, lai tiktu ņemti vēra visi aspekti.
  
      Ja runājam par sienas materiāliem un sienas elpošanu, tad svarīgākais faktors šajā lietā ir tāds. Galvenais, lai sienā nenonāk mitrums kas ziemā, sienas biezuma nulles grādu punktā var pārvērsties par ledus kristāliņiem, tādā veidā mazinot sienas siltumpretestību. Tieši tāpēc ka neesam pilnīgi pārliecināti, ka mitrums sienās nenonāks, nedrīkst darīt tā lai mitrums no sienas nevarētu tikt ārā, apstrādājot sienas ar absolūti hermētisku materiālu.

      Domājot par siltumizolāciju, jāatcerās arī fakts, ka siltumizolācija darbojas abos virzienos,jo vasarā mēs labprātāk uzturamies vēsā mājā. Mitrumam kas ir gaisā pietiek ar 5 grādu starpību lai tas sāktu kondensēties. Stap citu, siltumizolāciju nodrošina tas pats gaiss, kas ir ietverts siltumizolācijas materiālā un ir nosacīti nekustīgs.
       Vate droši vien būs "elpojošāka" par putupolistirolu, bet precīzu gaisa caurlaidības koeficientu katram materiālam var noteikt tikai laboratorijā.

       Mani kā praktizējošu būvnieku pārsteidz tie jaunie projeti kuros vienīgā ventilācija ir nosūce vannas istabā un virtuvē, bet pieplūde caur pavērtu logu. Būtībā tādā veidā mēs uzsildam telpas gaisu, kā veikšanai jāpatērē resursi, un tad ar vieglu roku to enerģiju vienkārši izlaižam atmosfērā.
       Kāds noteikti varētu veikt aprēķinus, cik enerģijas jāpatērē gaisa uzsildīšanai par, piemēram 10 grādiem, un tālāk pēc normatīviem vai esošās "ventilācias sistēmas" jaudas vai telpā esošo cilvēku skaita uzzinam cik m3 gaisa stundā mums ir jāuzsilda vai vasarā jāatdzessē un cik tas maksā atkarībā no apsildes un dzessēšanas sistēmas īpatnībām. Tādā veidā var nonākt pie skaitliskās izteiksmes naudā- cik izmaksā mājas ventilēšana un nostatīt to pret ventilācijas rekuperācijas sistēmas izbūves izmaksām.
Kāda jēga vilkt siltu mēteli, bet pēc tam tajā uztaisīt caurumus. :)
  
       Runājot par sildķermeņu izvēli. Gan radiators gan siltā grīda tieši tādi arī ir. Man personīgi simpatizē siltās grīdas tāpēc ka:
1. Zemāka siltumnesēja (apkures šķidruma) temperatūra-piemērotāks siltumsūknim.
2. Siltums ir tur kur tas ir visvairāk vajadzīgs. "Turi kājas siltumā un galvu vēsumā" Jo īpaši tāda tipa būvē kā baznīcā ar ļoti augstiem griestiem. Priekš kam pie griestiem 10 m augstumā vajadzīgi 20 -30 grādi.
3. Nav radiatoru un redzamu cauruļu.

Siltumsūknis, ja tā patērētā elektroenerģija iegūta no atjaunojamiem resursiem pieskaitāms pie zaļās enerģijas veida.
Granulu apkure savukārs ir vietējā un arī atjaunojamā enerģija. Jo sevišķi ja ir jāizvēlas gāze vai granulas, tad viennozīmīgi priekšroka manuprāt būtu jādod granulām.

      Nesen LR1 klausījos raidījumu, kurā dzirdēju ļoti interesantus skaitļus. Izrādās ka 1897 gada tautas skaitīšanas laikā Latvijas teritorijā dzīvoja aptuveni tie paši
2,5 milj. iedzīvotāju, bet mežu platības bija aptuveni 2 reizes mazākas kā šodien. Tad padomājiet, ar ko tad sildījāmies lielāko daļu no šī vairāk kā 100 gadu perioda. Pie kam jāņem vērā arī fakts, ka Latvija pēdējā gadsimta laikā ir eksportējusi koksni ļoti ievērojamos apjomos.

       Man ir sapnis uzbūvēt māju no fibo flokiem, siltinātu ar fasādes vati un apmūrēt ar apdares ķieģeļiem. Un protams ar kvalitatīvu un energoefektīvu ventilācijas sistēmu. Vēl es apsvērtu domu pievienot saules kolektoru vai ko tml. no tās sērijas.

07.02.2012

Vakardien tīrīju jumtu (padomju laiku māja) un biju nedaudz šokā - zem 40 cm sniega ir ~5 cm ūdens kārta. Skaidrs ir viens - jāsiltina griesti dzīvoklī, jo esmu "laimīgais" pēdējā stāva iemītnieks. Pēc savas pieredzes esmu siltinājis griestus/bēniņus ar vismaz 10 cm vati. Tā kā griesti dzīvoklī, kā jau padomju laika mājās, ir samērā zemi ~2.45 m, tad baigi negribās zaudēt 12 cm no telpas augstuma (10 cm vate + riģipša kārta). vai ir kāds plānāks risinājums, kas būtu tikpat labs (vai vēl labāks) siltuma izolējošs slānis kā 10 cm vate + riģipsis.



otrs jautājums. pagājšziem vienā no greistu stūriem iemetās pelējums - acīmredzot par maz vēdināju telpu. no pelējuma esmu ticis vaļā (ar degvīna palīdzību), tas nav atgriezies, bet vai es varu pa taisno likt siltinājuma slāni, vai man būtu vēlams pelējuma vietu/griestus ar kādu līdzekli pirms likšana apstrādāt? Kāds ir risks, ka pelējums izlīdīs vēlreiz laukā, ja es telpu saglabāju mēreni siltu bet sausu?

Tātad, cik var noprast, tad ir savietotais jumts - pārsegums un jumts vienā konstrukcijā.


pirmkārt noteikti siltināt no augšas, ja dzīvoklī nedzīvo rūķīši:)

Tālāk, lai panāktu maksimālo efektu noteikti vajadzētu noņemt jumta segumu ar visu slīpumu veidojošo itkā siltumizolācijas slāni līdz pat panelim.

Nosiltināt, atdalīt, cik nu tas ir iespējams, dzīvokļa perimetru pārseguma nesošās konstrukcijas biezumā. Ja ir dobie paneļi var mēģināt izdarot urbumu virs paneļa dobās daļas aizpūst ar putām,ja monolītais dzelsbetona pārsegums, tad neizvairīties no aukstuma tiltiem, vai arī jāsiltina kompleksi viss jumts, un arī sienas.

Obligāti jāierīko tvaika izolācija, siltinājums kuram nodrošināta vēdināšana ar aeratoru palīdzību, ja jumta hidroizolējošais segums ierīkots uz siltinājuma.

Par pelējumu stūrī.

Neesmu ķīmijas eksperts, bet spriežot pēc pieredzes un loģikas, šaubos vai būs tāds līdzeklis kurš turpinās darboties vairāk kā pāris gadus. Uzskatu, ka galvenais ir novērst apstākļus kādos pelējuma sēnītes var dzīvot un tie ir, mitrums, siltums un slikta vēdināšana. Mitrums pie griestiem rodās tās pašas siltumizolācijas trūkuma dēļ, jo siltais gaiss atduras pret aukstajām konstrukciju virsmām un uz tām kondensējas.

Kopumā visas problēmas ir tieši dēļ sliktās siltumizolācijas.

Labākais ko var darīt, protams ja to var izdarīt, apvienoties kaimiņiem pieteikties struktūrfondiem ēku energoefektivitātes paaugstināšanai.

Ja nē tad uzlikt plānu siltumizolāciju no telpes iekšpuses piemēram putupolistirolu arī uz ārsienām , vismaz 2cm un apstrādāt līdzīgi kā siltināto fasādi ar līmi un sietu, nošpaktelēt un nokrāsot vai tapetes un nokrāsot.

Var mēģināt izmantot jumta siltināšanu uz esošā, bet jāatceras ka starp telpu kuru gribas nosiltināt un siltinājumu atrodas pārseguma un sienu konstrukcijas, kuras ir savienotas ar pārējo ēku, kura nebūt netiek nosiltināta izmantojot lokālo pieeju. Tādēļ jārēķinās ka lokāls siltinājums no ārpuses neattaisnos uz to liktās cerības.










Ja ir vēl kādi jautājumi par būvniecību, droši vaicājiet būšu priecīgs ka spēšu būt jums noderīgs.

Raitis.